Publicēts · 5 min
Siltumsūknis un saules paneļi ir izdevīgākā kombinācija Latvijas privātmājai, taču ne tā iemesla dēļ, ko parasti min: decembrī paneļi apkuri nesegs. Vērtība ir citur. Siltumsūknis rada lielu dienas patēriņu, kura mājai ar paneļiem parasti pietrūkst, tāpēc aug pašpatēriņa daļa un abi ieguldījumi atmaksājas ātrāk nekā katrs atsevišķi.
Kopā tie atmaksājas ātrāk nekā katrs atsevišķi
Mājai ar saules paneļiem lielākā problēma ir tā, ka dienā saražotā enerģija bieži aiziet tīklā.
Un tur ir visa atšķirība. Kilovatstunda, ko patērē pats, ir vērta ap 0,17 €, bet tā pati kilovatstunda, nodota tīklā, ir vērta ap 0,04 līdz 0,05 €.
Siltumsūknis strādā tieši dienā un patērē daudz. Tas ir tas patērētājs, kura tipiskai mājai pietrūka, lai savu saražoto enerģiju izmantotu pati.
Tāpēc pāreja no gāzes vai malkas uz siltumsūkni mājā ar paneļiem uzlabo abu ieguldījumu ekonomiku vienlaikus.
Ziemas nesakritība, ko nedrīkst noklusēt
Decembrī un janvārī saules paneļi Latvijā saražo aptuveni 1 līdz 2 % no gada apjoma katrā mēnesī. Tieši tajos mēnešos siltumsūknis patērē visvairāk.
Nekāda jumta sistēma šo nesakritību nenosegs.
Praksē notiek tā: vasarā un pavasarī paneļi saražo krietni vairāk, nekā māja patērē, un šis pārpalikums naudā sedz daļu no ziemas rēķina. Sistēmu vērtē pēc divpadsmit mēnešiem, ne pēc decembra.
Tāpēc mēs klientiem to sakām tieši:
Siltumsūknis ar paneļiem nedod ziemas neatkarību. Tas dod ievērojami zemāku gada rēķinu, un tie ir divi dažādi solījumi.
Cik kWp vajag siltumsūknim?
Aprēķins sākas no siltumsūkņa gada patēriņa. Labi siltinātā mājā tas ir aptuveni 40 līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā.
- 120 m² labi siltināta māja: aptuveni 5 000 līdz 7 000 kWh gadā tikai apkurei.
- Pieskaitot mājsaimniecības pamatpatēriņu 3 000 kWh: kopā ap 8 000 līdz 10 000 kWh.
- Dalot ar 950 kWh uz kilovatu: aptuveni 8,5 līdz 10,5 kWp.
Tas ir tuvu 11,1 kWp mikroģenerācijas robežai, un tā nav sagadīšanās.
Māja ar siltumsūkni ir tieši tā māja, kurai pilna izmēra sistēma ir pamatota, jo tai ir ko patērēt.
Ar siltumsūkni akumulators kļūst gandrīz obligāts
Ar siltumsūkni akumulators pārstāj būt papildu ērtība. Tas kļūst par sistēmas daļu, kas rēķinu maina visvairāk, un iemesls ir diennakts sadalījums.
Ziemā, kad saules praktiski nav, akumulators pelna uz elektrības cenu starpības. Naktī tas lādējas lētajās stundās, bet izlādējas rīta un vakara pīķos, kad siltumsūknis strādā visintensīvāk.
Tieši šajos mēnešos šī funkcija ir vērtīgākā.
Fāzes un pieslēguma jauda jānoskaidro pirms projekta
Siltumsūknis ir viena no jaudīgākajām mājas iekārtām, un tas maina pieslēguma prasības. To ir vērts noskaidrot pirms abu projektu sākšanas, nevis pēc.
- Vienfāzu pieslēgums ar siltumsūkni un paneļiem parasti kļūst par šauro vietu. Mikroģenerācijas jauda tur ir ievērojami ierobežota.
- Trīsfāzu pieslēgums ļauj sasniegt pilnu 11,1 kWp robežu un sadalīt slodzi vienmērīgi.
- Fāžu balansēšana invertorā novērš situāciju, kur paneļi ražo uz vienas fāzes, bet siltumsūknis patērē no citas.
Ja mājā ir vienfāzu pieslēgums un plānā ir abas iekārtas, pārejas uz trim fāzēm izmaksas jānoskaidro uzreiz. Vēlāk tas kļūst par atsevišķu projektu ar savu rindu Sadales tīklā.
Kādā secībā tos likt? Secība maina izmaksas
Ja plānos ir abi, praksē pareizā secība izskatās šādi.
- Vispirms mājas siltināšana, ja tā ir aktuāla. Siltumsūknis sliktā mājā ir dārgs veids, kā sildīt ielu.
- Tad siltumsūknis, jo tas nosaka reālo gada patēriņu, pēc kura rēķina paneļu jaudu.
- Tad paneļi, izmērīti pēc jaunā, nevis vecā patēriņa.
- Akumulators var nākt kopā ar paneļiem vai gadu vēlāk, ja invertors ir hibrīda tipa.
Vasaras pārpalikumu var izmantot bez papildu ieguldījumiem
Mājā ar siltumsūkni vasarā rodas savdabīga situācija. Paneļi ražo maksimāli, bet apkure nav vajadzīga, tāpēc tieši vasarā pašpatēriņa daļa nokrītas viszemāk.
Daļu no tā var izmantot uz vietas. Karstā ūdens tvertne jeb boileris ir vienkāršs siltuma akumulators.
Siltumsūknis to var uzsildīt dienas vidū līdz augstākai temperatūrai, izmantojot enerģiju, kas citādi aizietu tīklā par četriem līdz pieciem centiem.
- Karstā ūdens sagatavošanu pārceļ uz pusdienlaiku, ne uz vakaru.
- Ja mājā ir kondicionēšana, tā strādā tieši ražošanas stundās un ir gandrīz bezmaksas dzesēšana.
- Baseina sūknis, ventilācija un veļas mazgāšana arī iet uz dienas vidu.
- Elektroauto, ja tāds ir, lādējas brīvdienās dienā, ne naktī.
Neviens no šiem soļiem neko nemaksā, un kopā tie tipiskā mājsaimniecībā paceļ pašpatēriņu par vairākiem procentpunktiem.
Akumulators to pašu dara automātiski un lielākā apjomā. Taču mēs ieteiktu to apsvērt tikai pēc tam, kad bezmaksas iespējas ir izmantotas.
Biežākie jautājumi
Vai siltumsūknis var strādāt tikai no saules?
Vasarā un pavasarī lielā mērā jā, bet vasarā apkure nav vajadzīga. Ziemā nē, neatkarīgi no sistēmas izmēra.
Reālais mērķis ir segt lielu daļu gada patēriņa, ne katru atsevišķu stundu.
Cik ietaupa siltumsūknis salīdzinājumā ar elektrisko apkuri?
Siltumsūknis no vienas kilovatstundas elektrības iegūst aptuveni trīs līdz četras kilovatstundas siltuma, atkarībā no āra temperatūras. Tiešā elektriskā apkure dod vienu pret vienu.
Tieši šīs starpības dēļ siltumsūkni vispār liek.
Vai valsts atbalsts sedz abus?
Abi ir vienā programmā (MK noteikumi Nr. 531, Vides investīciju fonds), katram ar savu tabulu. Saules paneļiem summu nosaka jauda, siltumsūknim jauda un tips.
Siltumsūkni atbalsta, ja tas aizvieto vai papildina esošu fosilā kurināmā, malkas vai granulu katlu. Viena projekta atbalsts nepārsniedz 15 000 €, tāpēc pieteikumus ir vērts plānot kopā, nevis pa vienam.
Kur lasīt tālāk
Plāno gan siltumsūkni, gan paneļus? Tad aprēķins jātaisa kopā, nevis pa daļām. Pastāsti mājas platību un pašreizējo apkures veidu, un izrēķināsim tavu situāciju konkrēti.