Saules paneļi ziemā: cik tie saražo un ko darīt ar sniegu

Cik paneļi ziemā reāli saražo?

Latvijas ziemā problēma nav aukstums, bet gaismas daudzums. Decembrī diena ir īsa, saule zemu, un debesis biežāk pelēkas nekā skaidras.

• Decembris un janvāris: katrs ap 1 līdz 2 % no gada apjoma. 10 kWp sistēma dod aptuveni 100 līdz 200 kWh mēnesī.
• Februāris: jau manāmi vairāk, jo diena strauji garinās.
• Marts: bieži pārsteidz. Skaidra un vēsa marta diena var dot vairāk nekā svelmaina jūlija diena.

Aukstums pats par sevi paneļiem ir izdevīgs.

Tie strādā efektīvāk vēsumā, tāpēc marta saulainā dienā momentānā jauda mēdz būt augstāka nekā vasaras vidū.

Neviena reāli izmērīta jumta sistēma šo starpību Latvijā nenosegs. Māja, kas gaida ziemas neatkarību no paneļiem vien, gaidīs velti.

Tas nav sistēmas trūkums. Tā ir gada sadalījuma fizika, un fiziku apmānīt nevar.

• Nekad neizmanto lāpstu, skrāpi vai jebko cietu. Skrāpējumi uz stikla ir neatgriezeniski un samazina ražošanu uz visiem atlikušajiem gadiem.
• Nekad nelej siltu ūdeni. Straujā temperatūras starpība var saplaisāt stiklu.
• Ja tomēr jātīra, izmanto teleskopisku sukas kātu ar mīkstu saru no zemes.
• Nekāp uz jumta ziemā, lai notīrītu paneļus. Dažu kilovatstundu vērtība nav samērojama ar krišanas risku.

Aritmētika ir vienkārša. Decembrī visa mēneša ražošana ir dažu desmitu eiro vērtībā, nedēļa ar sniegu klātiem paneļiem maksā dažus eiro.

Saskrāpēts panelis maksā simtus.

Tas strādā ar cenu starpību.

Tieši ziemā elektrības biržas cena vienas diennakts laikā svārstās visstraujāk. Naktī, kad valsts guļ, cena krīt, bet no rīta un vakarā, kad visi vienlaikus silda un gatavo, tā ceļas.

Akumulators, kas uzlādējas lētajās stundās un izlādējas dārgajās, ietaupa neatkarīgi no laikapstākļiem.

Tā nav teorētiska piezīme. Latvijā nesildīta garāža janvārī ir zem nulles nedēļām ilgi.

• Iekštelpās ar plusa temperatūru: labākais variants, bez papildu prasībām.
• Nesildītā garāžā: vajadzīgs akumulators ar iebūvētu sildīšanu vai apsildāms korpuss.
• Ārā pie sienas: tikai modeļi, kas tam paredzēti, un ar termovadību.

Izlāde aukstumā parasti darbojas, tikai ar mazliet zemāku jaudu. Taču aizliegums attiecas uz lādēšanu, un tieši tā ziemā vajadzīga katru nakti.

Februārī un martā tas mainās. Diena strauji garinās, ražošanai vajadzētu atgriezties, un jebkas, kas to neļauj, kļūst redzams.

Ja marta saulainā dienā sistēma nesasniedz jaudu, kādu tā sasniedza pērn, iemesls parasti ir viens no trim: paneļus vēl sedz nenoslīdējis sniegs, uz tiem ir ziemas netīrumu kārta, vai ir radies jauns ēnojums.

1. Salīdzini marta ražošanu ar pagājušā gada martu, ne ar februāri.
2. Ja starpība pārsniedz 10 %, apskati paneļus no zemes ar binokli vai telefona zoom.
3. Pārbaudi lietotnē, vai visas virknes ražo līdzīgi.
4. Pavasara lietus lielāko daļu ziemas netīrumu nomazgā pats, tāpēc pirms tīrīšanas ir vērts nogaidīt pāris lietainas dienas.

Nē. Sistēma paredzēta darbam visu gadu, un ziemā tā vienkārši ražo mazāk.

Izslēgšana nedod nekādu labumu, tikai atņem to nelielo apjomu, ko sistēma tomēr saražo.

Vai sniega svars var sabojāt paneļus?

Paneļi tiek testēti uz slodzi, kas ievērojami pārsniedz Latvijā iespējamo sniega segu. Reālais risks nav pats sniegs, bet nepareizi izvēlēti vai nepietiekami stiprinājumi.

Tāpēc stiprinājumu sistēma jāizvēlas pēc konkrētā jumta, nevis pēc lētākās pozīcijas.

Vai ziemā ir vērts uzstādīt sistēmu?

Uzstādīšana ziemā ir pilnīgi iespējama, ja jumts ir pieejams un drošs. Praktiskais arguments gan ir cits: ziemā rindas ir īsākas, un sistēma ir gatava tieši pirms marta, kad ražošana atgriežas.

Pieteikums pavasarī nozīmē gaidīšanu tieši sezonas sākumā.