Publicēts · 4 min
Labi siltinātā Latvijas privātmājā gaiss-ūdens siltumsūknis apkurei patērē aptuveni 40 līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā. Simts divdesmit kvadrātmetru mājai tas ir ap 5 000 līdz 7 000 kWh gadā, jeb aptuveni 850 līdz 1 190 € pie ap 0,17 €/kWh. Slikti siltinātā mājā skaitlis var būt divreiz lielāks, un rezultātu izšķir siltinājums, nevis siltumsūkņa modelis.
Patēriņu vairāk nosaka māja nekā siltumsūknis
- Jaunbūve vai labi siltināta māja: 40 līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā.
- Daļēji siltināta māja: 70 līdz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā.
- Nesiltināta vecāka māja: 120 kWh uz kvadrātmetru gadā un vairāk.
Starp pirmo un trešo rindu ir trīskārtīga starpība.
Tāpēc siltumsūkni sliktā mājā parasti neiesaka. Tas strādās, taču rēķins būs tāds, ka ietaupījums pret iepriekšējo apkures veidu var izrādīties neliels.
COP un SCOP: kurš skaitlis ir jāsalīdzina
COP jeb lietderības koeficients ir attiecība starp saņemto siltumu un patērēto elektrību konkrētā brīdī. COP 4 nozīmē, ka no vienas kilovatstundas elektrības iznāk četras kilovatstundas siltuma.
Taču COP mēra konkrētā temperatūrā, bieži pie plus septiņiem grādiem. Latvijas janvārī, kad ārā ir mīnus piecpadsmit, tas pats siltumsūknis strādā ar COP 2 vai zemāku.
Salīdzināt vajag SCOP jeb sezonas vidējo rādītāju. Tas apkopo visu apkures sezonu, ieskaitot aukstākās dienas, un labam gaiss-ūdens siltumsūknim Latvijas klimatā tas ir aptuveni 3,5 līdz 4,5.
Kas patēriņu palielina visvairāk
- Augsta apkures sistēmas temperatūra. Radiatori, kam vajag 55 grādus, prasa daudz vairāk elektrības nekā siltās grīdas ar 35 grādiem.
- Slikts siltinājums, īpaši jumts un logi.
- Karstais ūdens, ja to gatavo tas pats siltumsūknis. Tas parasti ir 1 000 līdz 2 000 kWh gadā.
- Pārāk mazs siltumsūknis, kas aukstākajās dienās pārslēdzas uz elektrisko sildelementu.
- Nepareizi iestatīta automātika, kas siltumsūkni pastāvīgi ieslēdz un izslēdz.
Pirmo punktu nenovērtē visbiežāk.
Katrs grāds zemāka pievadāmā temperatūra manāmi uzlabo COP. Tāpēc siltumsūknis ar siltajām grīdām patērē ievērojami mazāk nekā tas pats siltumsūknis ar veciem radiatoriem.
Cik tas maksā mēnesī? Ziemā daudz, vasarā gandrīz neko
Apkures sezonas patēriņš nav vienmērīgs. Lielākā daļa gada apjoma nāk no decembra, janvāra un februāra.
- Janvāris labi siltinātā 120 m² mājā: aptuveni 1 200 līdz 1 600 kWh, jeb ap 200 līdz 270 € pie ap 0,17 €/kWh.
- Marts vai novembris: aptuveni puse no tā.
- Vasarā: tikai karstais ūdens, daži desmiti kilovatstundu mēnesī.
Kā samazināt patēriņu bez pārbūves
Daudz var izdarīt ar iestatījumiem, neko nepārbūvējot.
- Pazemināt apkures līknes temperatūru par pāris grādiem un vērot, vai mainās komforts. Bieži nemainās, bet patēriņš krīt.
- Neizslēgt siltumsūkni naktīs. Atkārtota mājas uzsildīšana no rīta maksā vairāk nekā vienmērīga uzturēšana.
- Pārbaudīt, vai karstā ūdens temperatūra nav iestatīta nevajadzīgi augsta.
- Ja ir biržas cenas tarifs, ļaut automātikai sildīt māju nedaudz vairāk lētajās stundās un mazāk pīķa stundās.
- Pārbaudīt āra bloka apkārtni. Aizsniegots vai aizaudzis bloks strādā smagāk.
Saules paneļi sedz gadu, ne janvāri
Gada summā liela daļa, atsevišķos ziemas mēnešos gandrīz nekas. Latvijā 10 kWp sistēma dod ap 9 500 kWh gadā, kas skaitliski ir tuvu mājas ar siltumsūkni kopējam patēriņam.
Taču sadalījums nesakrīt. Paneļi ražo no maija līdz augustam, siltumsūknis patērē no novembra līdz martam.
Tāpēc mēs to rēķinām kā gada bilanci: vasaras pārpalikums naudā sedz daļu no ziemas rēķina.
Savas mājas reālais patēriņš ir vērtīgāks par vidējo tabulu
Vidējie skaitļi ir sākumpunkts, ne atbilde. Konkrētās mājas patēriņu var noskaidrot divos veidos, un abiem nevajag papildu iekārtas.
- Ja siltumsūknim ir sava skaitītāja funkcija vai lietotne, tā rāda apkurei patērēto atsevišķi no pārējās mājas. Tas ir precīzākais avots.
- Ja tādas nav, salīdzināt janvāra un jūlija kopējo rēķinu. Starpība lielā mērā ir apkure, jo pārējais patēriņš gada laikā mainās maz.
- Janvāra starpību sareizināt ar aptuveni trīs, lai iegūtu apkures sezonas kopapjomu. Decembris, janvāris un februāris dod lielāko daļu.
Šajā skaitlī jau ir ieskaitīts konkrētās mājas siltinājums, apkures sistēmas temperatūra un iemītnieku ieradumi.
Biežākie jautājumi
Vai siltumsūknis strādā mīnus divdesmit grādos?
Mūsdienu gaiss-ūdens siltumsūkņi strādā, tikai ar zemāku COP. Daļa modeļu ļoti aukstās dienās ieslēdz papildu elektrisko sildelementu, un tieši tad patēriņš strauji aug.
Cik bieži tas notiek, atkarīgs no siltumsūkņa izmēra un mājas siltinājuma.
Gaiss-ūdens vai zemes siltumsūknis?
Zemes siltumsūknim SCOP ir augstāks un patēriņš zemāks, jo zemē temperatūra visu gadu ir stabila. Toties uzstādīšana maksā ievērojami vairāk un prasa zemes darbus.
Latvijā privātmājās biežāk izvēlas gaiss-ūdens, tieši sākotnējo izmaksu dēļ.
Cik gados atmaksājas siltumsūknis?
Tas atkarīgs no tā, ko tas aizvieto. Pret tiešo elektrisko apkuri atmaksāšanās ir ātra, jo patēriņš krīt vairākas reizes.
Pret gāzi vai malku aprēķins ir daudz tuvāks, un tur izšķir kurināmā cena un mājas siltinājums.
Kur lasīt tālāk
Tavs siltumsūknis jau strādā? Tad tā gada patēriņš ir precīzākais pamats saules sistēmas aprēķinam. Atsūti to, un mēs izrēķināsim jaudu.