Publicēts · 5 min
Elektrības cenu Latvijā nosaka Nord Pool birža: katru dienu pulksten 13:00 tur tiek noteiktas nākamās diennakts cenas, kopš 2025. gada 1. oktobra katram 15 minūšu intervālam, tātad 96 cenas diennaktī (daudzi tirgotāji rēķinā gan joprojām izmanto stundas vidējo). Cena mainās visas dienas garumā, jo elektrību nevar uzglabāt lielos apjomos: to jāsaražo tieši tad, kad to patērē. Naktī, kad patēriņš krīt, cena mēdz būt vairākas reizes zemāka nekā rīta un vakara pīķos.
Kā veidojas intervāla cena: to nosaka dārgākais ražotājs
Katram nākamās dienas 15 minūšu intervālam ražotāji iesniedz piedāvājumus: cik daudz un par kādu cenu tie var saražot. Patērētāju puse iesniedz, cik daudz tiem vajadzēs.
Birža sakārto piedāvājumus no lētākā uz dārgāko un iet pa tiem, līdz pieprasījums ir nosegts.
Un te ir būtiskākā nianse: visa intervāla cenu nosaka pēdējais, dārgākais ražotājs, kas tika iesaistīts.
Tāpēc cena var pieaugt strauji. Pietiek, ka pieprasījums nedaudz pārsniedz lēto ražotāju jaudu, un cenu sāk noteikt krietni dārgāka stacija.
- Vējš un saule piedāvā lēti, jo tiem nav kurināmā izmaksu.
- Hidroelektrostacijas ir vidū un elastīgas.
- Gāzes stacijas parasti ir dārgākās, un tieši tās bieži nosaka pīķa cenu.
Kāpēc Latvijā cena atšķiras no kaimiņiem?
Nord Pool ir sadalīts cenu apgabalos, un Latvija ir viens no tiem. Ja starp apgabaliem ir pietiekami daudz pārvades jaudas, cenas izlīdzinās. Ja savienojumi ir noslogoti, cenas atšķiras.
Tāpēc Latvijas cena var būt manāmi augstāka nekā Zviedrijā tajā pašā stundā.
Tas nav tirgotāja lēmums, bet fiziska pārvades ierobežojuma sekas.
Kad cena ir viszemākā?
Diennakts profils Latvijā atkārtojas pietiekami regulāri, lai pēc tā varētu plānot.
- No plkst. 00 līdz 06: parasti viszemākās cenas, jo patēriņš ir minimāls.
- No plkst. 07 līdz 09: rīta pīķis, kad valsts ceļas augšā.
- Dienas vidus: vasarā bieži zems, jo saules ražošana ir liela.
- No plkst. 17 līdz 21: vakara pīķis, gada dārgākās stundas.
Ziemā šis profils ir izteiktāks nekā vasarā. Tieši ziemā starpība starp nakts un vakara cenu ir vislielākā.
Un tāpēc akumulators ziemā pelna visvairāk, pat bez saules.
Biržas cena ir tikai daļa no rēķina
Biržas cena ir tikai viena rēķina daļa, un parasti mazākā. Kad runā par 0,05 € vai 0,15 € par kilovatstundu, runa ir tikai par enerģiju.
- Enerģija: biržas cena plus tirgotāja marža.
- Sadales sistēmas pakalpojums: maksa par tīkla uzturēšanu, daļēji fiksēta.
- Obligātā iepirkuma komponente un akcīze, atkarībā no perioda.
- PVN par visu iepriekšējo.
Un tieši tāpēc pašpatērēta kilovatstunda ir tik vērtīga: tā aizvieto visu šo virkni, ne tikai enerģijas daļu.
Ko mājsaimniecība var izdarīt?
- Veļas mazgāšanu, trauku mašīnu un boilera sildīšanu pārcelt uz nakts stundām vai dienas vidu.
- Elektroauto lādēt naktī, ja lādēšanu var ieplānot.
- Ja ir siltumsūknis, ļaut automātikai sildīt vairāk lētajās stundās un mazāk pīķī.
- Ja ir akumulators, pārliecināties, ka invertors prot lasīt biržas cenu un plānot uz priekšu.
Pirmie trīs punkti neko nemaksā.
Ceturtais šo pieeju automatizē pilnībā. Tieši tāpēc mājā ar akumulatoru biržas cenas tarifs bieži izrādās izdevīgāks nekā fiksēts.
Kāpēc cena dažreiz kļūst negatīva?
Reizēm, īpaši vējainās un saulainās dienās ar zemu patēriņu, biržas cena nokrītas zem nulles. Tas nozīmē, ka ražotājam ir izdevīgāk piemaksāt par patēriņu nekā apturēt staciju.
Te gan nevajadzētu priecāties par agru. Mājsaimniecībai tas gandrīz nekad nenozīmē negatīvu rēķinu, jo sadales maksa un nodokļi paliek.
Taču tas ir brīdis, kad enerģijas daļa ir praktiski bezmaksas, un iekārtas, kas prot to izmantot, strādā tieši tad.
Ko tas nozīmē saules paneļiem: neērta sakritība
Biržas cena ietekmē arī to, cik vērts ir pārpalikums, ko sistēma nodod tīklā. Neto norēķinos tirgotājs to novērtē pēc biržas cenas attiecīgajā intervālā, atskaitot savu daļu, tāpēc vasaras pusdienlaikā iznāk ap 0,04 līdz 0,05 €/kWh.
Šeit ir neērta sakritība.
Saules paneļi ražo visvairāk tieši tajās stundās, kad biržas cena mēdz būt zemāka, jo visi pārējie paneļi ražo vienlaikus. Tāpēc eksporta vērtība ir zema ne tikai nodokļu dēļ, bet arī tirgus dēļ.
No tā izriet viss pārējais:
Sistēmas ekonomiku nosaka pašpatēriņa daļa, nevis saražotais apjoms.
Akumulators, siltumsūknis un elektroauto ir veidi, kā šo daļu palielināt.
Ziemā svārstības ir lielākas, un tas nav nejauši
Vasarā diennakts profils ir samērā plakans. Patēriņš zems, saules ražošana liela tieši dienas vidū, un lētie ražotāji nosedz gandrīz visu pieprasījumu.
Ziemā sakrīt trīs lietas.
Patēriņš ir augstākais gadā, jo visa valsts silda un apgaismo. Saules ražošana ir praktiski nulle. Un diena ir īsa, tāpēc rīta un vakara pīķi sanāk tumsā, kad apgaismojums strādā vienlaikus ar apkuri un virtuvi.
Rezultātā vakara stundās tiek iesaistīti visdārgākie ražotāji, un cena pieaug krasi. Nakts stundās patēriņš krītas, dārgās stacijas izslēdzas, un cena atgriežas zemā līmenī.
Starpība starp šīm divām stundām vienā diennaktī regulāri ir vairākkārtīga.
Biežākie jautājumi
Kur redzēt rītdienas cenas?
Nākamās diennakts cenas tiek publicētas katru dienu pēcpusdienā, un tās rāda gan Nord Pool, gan lielākā daļa tirgotāju lietotņu. Mūsu biržas cenas lapā tās ir apkopotas kopā ar stundu sadalījumu.
Vai biržas cena vienmēr ir izdevīgāka par fiksēto?
Nē. Tā ir izdevīgāka tam, kas var pārcelt patēriņu uz lētajām stundām. Mājsaimniecībai, kas patērē tieši vakara pīķī un nevar to mainīt, fiksēts tarifs var izrādīties mierīgāks un dažkārt lētāks.
Cik bieži cena mainās?
Nākamās dienas tirgū kopš 2025. gada 1. oktobra ik pēc piecpadsmit minūtēm, tātad 96 cenas diennaktī. Daudzi tirgotāji rēķinā joprojām izmanto stundas vidējo cenu, tāpēc līgumā ir vērts paskatīties, pēc kuras no tām tiek rēķināts.
Diennakts ietvaros starpība starp lētāko un dārgāko stundu Latvijā regulāri ir vairākkārtīga, un ziemā tā ir vislielākā.
Kur lasīt tālāk
Gribi, lai cenu starpību izmanto automātika, nevis tava atmiņa? Sāksim ar to, ko tavs invertors jau prot: pastāsti modeli, un izrunāsim to konkrēti.