Cik saules paneļu vajag mājai: jaudas aprēķins

Jaudas aprēķins trijos soļos: sākums ir rēķinā, ne uz jumta

1. Gada patēriņš kilovatstundās. Tas ir rēķinā vai tirgotāja portālā. Ja zināma tikai mēneša summa eiro, no tās atskaita fiksēto jaudas maksu (3x20 A pieslēgumam ap 20 €), atlikumu dala ar aptuveno mainīgo cenu 0,17 € un reizina ar divpadsmit.
2. Gada patēriņu dala ar 950. Rezultāts ir kilovatpīķi, kas gada griezumā segtu visu patēriņu.
3. Rezultātu koriģē pēc tā, cik daudz enerģijas reāli tiks patērēts dienā. Māja ar siltumsūkni vai elektroauto var atļauties lielāku sistēmu, tukša māja darba dienās nevar.

• 1 kWp aizņem aptuveni 4 līdz 5 kvadrātmetrus jumta.
• 6 kWp: ap 26 līdz 30 kvadrātmetru, jeb aptuveni 13 paneļi.
• 10 kWp: ap 44 līdz 50 kvadrātmetru, jeb aptuveni 20 līdz 22 paneļi.

Uz maza jumta efektīvāki paneļi tiešām maina rezultātu, jo tajā pašā platībā ietilpina lielāku jaudu.

Uz liela jumta šī atšķirība ir mazsvarīga. Tur svarīgāka kļūst cena par kilovatu.

Kad sistēma pārsniedz to, ko māja spēj izlietot, katrs papildu kilovats ražo galvenokārt lēto kategoriju.

Tāpēc pārāk liela sistēma atmaksājas lēnāk nekā pareizi izmērīta. Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kur mazāks ieguldījums dod labāku atdevi procentos.

Vienkāršoti sakot:

Sistēmu izmēra pēc tā, ko māja patērē, nevis pēc tā, kas ietilpst uz jumta.

Robežas ir arī regulējumā. 11,1 kWp ir mikroģenerācijas slieksnis, virs kura pieslēguma procedūra ir sarežģītāka, un valsts atbalsts par paneļiem (MK noteikumi Nr. 531) savu maksimumu 4 000 € sasniedz jau pie 10 kW un tālāk vairs neaug.

• Plānots siltumsūknis: apkure ar elektrību var dubultot gada patēriņu.
• Plānots elektroauto: 15 000 km gadā ir aptuveni 2 500 līdz 3 000 kWh.
• Plānots akumulators: tas paceļ pašpatēriņa daļu, tāpēc lielāka sistēma vairs nenozīmē lielāku eksportu.
• Plānota mājas paplašināšana vai kondicionēšana.

• Mājsaimniecības pamatpatēriņš: ledusskapis, apgaismojums, virtuve, veļa, elektronika. Ap 2 500 līdz 3 500 kWh gadā.
• Karstais ūdens ar elektrību: 1 000 līdz 2 000 kWh gadā četru cilvēku ģimenei.
• Siltumsūknis: aptuveni 40 līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā labi siltinātā mājā.
• Elektroauto: ap 180 līdz 200 kWh uz katriem tūkstoš nobrauktajiem kilometriem.

Saskaitot šos posteņus, iznāk aplēse, kas parasti ir precīzāka par kaimiņa pieredzi.

Pēc pirmā nodzīvotā gada aprēķinu ir vērts pārbaudīt pret reālajiem datiem. Tieši tad kļūst skaidrs, vai akumulators ir nākamais loģiskais solis.

Vienfāzu pieslēgumā mikroģenerācijas jauda parasti ir ierobežota krietni zem 11,1 kWp. Trīsfāzu pieslēgums ļauj sasniegt pilno robežu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākas sistēmas gandrīz vienmēr būvē uz trim fāzēm.

Ir arī otrs jautājums: fāžu balansēšana.

Ja lielie patērētāji mājā sadalīti nevienmērīgi, viena fāze var būt noslogota, kamēr pārējās divas ir gandrīz brīvas. Trīsfāzu invertors ar balansēšanas funkciju to izlīdzina, un no tīkla tiek paņemts mazāk.

Gada summā jā, un tas ir pilnīgi reāli. Katrā atsevišķā mēnesī nē.

Vasarā sistēma saražos vairāk, nekā māja patērē, decembrī tikai nelielu daļu. Pilnīga neatkarība no tīkla prasītu sezonālu uzkrāšanu, un privātmājai tā nav ekonomiski pamatota.

Cik kWh gadā patērē tipiska Latvijas privātmāja?

Bez elektriskās apkures parasti 3 500 līdz 6 000 kWh. Ar siltumsūkni 8 000 līdz 15 000 kWh atkarībā no mājas platības un siltinājuma. Ar elektroauto vēl 2 000 līdz 3 000 kWh klāt.

Ko darīt, ja jumts ir mazāks par vajadzīgo?

Ir trīs ceļi: efektīvāki paneļi tajā pašā platībā, papildu paneļi uz saimniecības ēkas vai garāžas, vai apzināta izvēle segt tikai daļu patēriņa.

Trešais variants ir pilnīgi normāls. Tas bieži atmaksājas visātrāk, jo visa saražotā enerģija tiek patērēta uz vietas.