Publicēts · 4 min
Saules kolektori ražo siltumu, saules paneļi ražo elektrību, un Latvijā šodien gandrīz vienmēr izdevīgāk ir likt paneļus. To cena pēdējos gados ir kritusi vairāk, to enerģiju var izmantot visam, nevis tikai ūdenim, un vasarā, kad kolektors saražo visvairāk, karstais ūdens ir vajadzīgs vismazāk. Kolektori joprojām ir jēgpilni tur, kur karstā ūdens patēriņš ir liels un vienmērīgs visu gadu.
Kolektors ražo siltumu, panelis elektrību
- Saules kolektors: caurulēs cirkulē šķidrums, ko saule uzsilda, un siltums tiek nodots karstā ūdens tvertnei. Tas ražo tikai siltumu.
- Saules panelis: fotoelementi pārvērš gaismu elektrībā, ko var izmantot jebkurai mājas vajadzībai, arī ūdens sildīšanai.
Šī atšķirība nosaka visu pārējo.
Kolektors ir efektīvāks tieši siltuma ražošanā, jo tam nav pārveidošanas zaudējumu. Savukārt panelis ir universālāks: elektrību var izmantot arī gaismai, siltumsūknim, elektroauto vai nodot tīklā.
Kāpēc paneļi ir gandrīz apsteiguši kolektorus
Pirms desmit gadiem kolektori bija skaidra izvēle ūdens sildīšanai. Kopš tā laika mainījās viena lieta: paneļu cena par kilovatu kritās ievērojami straujāk nekā kolektoru cena.
Tāpēc šodien par to pašu naudu var uzstādīt saules paneļus, kas gada laikā saražo vairāk enerģijas nekā kolektors. Un šo enerģiju var izmantot arī tad, kad karstais ūdens nav vajadzīgs.
Ja to novirza boilerim, rezultāts ir tas pats siltais ūdens, tikai ar elastību virsū.
Sezonas problēma: kolektors ražo tad, kad siltums nav vajadzīgs
Latvijā kolektoram ir specifiska nepatikšana. Vasarā, kad saules ir visvairāk, tas saražo krietni vairāk siltuma, nekā māja spēj izlietot, jo karstā ūdens patēriņš vasarā parasti ir mazākais gadā.
Šo pārpalikumu nav kur likt.
Sistēma pārkarst, un to nākas aizsargāt: dzesēt, aizsegt kolektorus vai izlaist siltumu. Savukārt ziemā, kad karstais ūdens vajadzīgs visvairāk, kolektors dod vismazāk.
Paneļiem ir tā pati sezonalitāte, taču pārpalikums nepazūd: to var patērēt māja, uzkrāt akumulatorā vai nodot tīklā. Latvijas klimatā tas ir izšķirošais praktiskais arguments.
Kad kolektors joprojām ir pareizā izvēle
- Objekti ar lielu un vienmērīgu karstā ūdens patēriņu visu gadu: pirtis, viesnīcas, sporta zāles, ēdināšana.
- Daudzdzīvokļu mājas ar centralizētu karstā ūdens sistēmu.
- Vieta, kur jumta platība ir ļoti ierobežota un vajadzīgs tieši siltums, jo kolektors uz kvadrātmetru dod vairāk siltuma nekā panelis.
- Māja, kur karstais ūdens jau tagad tiek gatavots ar dārgu kurināmo un citas alternatīvas nav.
Visiem šiem gadījumiem ir viens kopsaucējs:
Kolektors ir pareizā izvēle tur, kur siltumu vajag daudz, regulāri un visu gadu.
Tipiskā privātmājā ar četru cilvēku ģimeni šie nosacījumi neizpildās.
Cik maksā katrs variants
- Saules kolektoru sistēma karstajam ūdenim privātmājā: parasti daži tūkstoši eiro ar tvertni un uzstādīšanu.
- 5 kWp saules paneļu sistēma: aptuveni 6 500 € ar PVN, un tā sedz ne tikai ūdeni, bet daļu visa mājas patēriņa.
Atbalsts pieejams abiem vienā programmā (MK noteikumi Nr. 531). Saules paneļiem summu nosaka jauda, no 700 € līdz 4 000 €.
Saules kolektoriem ar akumulācijas tvertni ir sava tabula pēc tvertnes tilpuma. Tos atbalsta, ja tie aizvieto vai papildina fosilā kurināmā, malkas vai granulu katlu, vai ja to siltums pilnībā tiek izmantots karstā ūdens sagatavošanai.
Ūdeni var sildīt arī ar paneļiem, un vienkāršāk
Ja mērķis ir karstais ūdens, paneļi to atrisina vairākos veidos. Katrs no tiem ir vienkāršāks par kolektoru sistēmu.
- Boilers ar taimeri, kas sildās dienas vidū, kad paneļi ražo visvairāk.
- Viedais relejs, kas ieslēdz boileri tikai tad, kad sistēmā ir pārpalikums, nevis tad, kad enerģija būtu jāpērk.
- Siltumsūknis ar karstā ūdens funkciju, kas no vienas kilovatstundas elektrības dod trīs vai vairāk kilovatstundas siltuma.
Vai abus var likt kopā? Var, ja jumtā pietiek vietas
Tehniski var, un dažos objektos tas ir pamatoti. Praktiskais šķērslis ir jumta platība: abi konkurē par to pašu vietu, un vietas parasti ir mazāk, nekā gribētos.
Privātmājā ar ierobežotu platību izvēle starp papildu kolektoru un papildu paneļiem gandrīz vienmēr iznāk par labu paneļiem, jo to saražoto var izmantot plašāk.
Uz liela jumta, kur vietas atliek, jautājums kļūst par budžetu, nevis par platību.
Cik vietas uz jumta prasa katrs
Protams, uz kvadrātmetru kolektors savāc vairāk enerģijas nekā panelis, jo tam nav pārveidošanas zaudējumu. Tas ir arguments par labu kolektoram, un to vajag pateikt.
Praksē četru cilvēku ģimenes karsto ūdeni vasarā var nosegt aptuveni ar četriem līdz sešiem kvadrātmetriem kolektoru. Tai pašai vajadzībai ar paneļiem un boileri vajadzētu vairāk platības.
Taču salīdzinājums mainās, tiklīdz iesaista siltumsūkni.
Tas no vienas kilovatstundas elektrības dod trīs vai vairāk kilovatstundas siltuma, un tad tie paši kvadrātmetri paneļu dod vairāk siltuma nekā kolektors tajā pašā platībā. Turklāt to pašu enerģiju var izmantot arī visam pārējam mājā.
Biežākie jautājumi
Vai kolektori Latvijā vispār strādā ziemā?
Strādā, bet maz. Decembrī un janvārī saules starojums ir tik zems, ka kolektors dod nelielu priekšsildīšanu, ne pilnu karsto ūdeni.
Sistēmā jābūt neaizsalstošam šķidrumam, un tā ir viena no ikgadējās apkopes pozīcijām.
Cik ilgi kalpo kolektori?
Paši kolektori 20 līdz 25 gadus, bet sistēmā ir kustīgas un dilstošas daļas: sūknis, šķidrums, izplešanās trauks, blīves.
Tās prasa periodisku nomaiņu, un tieši tur rodas uzturēšanas izmaksas, kuru paneļiem nav.
Ko darīt, ja kolektori jau ir uzstādīti?
Neko nedemontēt. Strādājoša kolektoru sistēma turpina segt daļu karstā ūdens, un paneļus var pievienot atsevišķi mājas elektrības vajadzībām.
Abi viens otram netraucē, ja vien uz jumta pietiek vietas.
Kur lasīt tālāk
Tavs mērķis ir karstais ūdens? Tam ir vismaz trīs risinājumi. Pastāsti savas mājas situāciju, un salīdzināsim tos ar skaitļiem.