Publicēts · 4 min
Latvijā viens uzstādītais kilovats saules paneļu gadā saražo aptuveni 900 līdz 1 050 kWh, ja jumts vērsts uz dienvidiem un slīpums ir ap 35 grādiem. Aprēķinos par vidējo mēs pieņemam 950 kWh uz kilovatu. Tipiska 10 kWp sistēma līdz ar to gadā dod ap 9 500 kWh, un tas ir vairāk nekā vidējas privātmājas gada patēriņš.
Efektivitāte nozīmē divas dažādas lietas
Sarunās par saules paneļiem ar vārdu efektivitāte apzīmē divas atšķirīgas lietas. Tās sajauc ļoti bieži.
- Paneļa efektivitāte procentos: cik daudz no saules starojuma, kas krīt uz paneļa, tas pārvērš elektrībā. Mūsdienu paneļiem 20 līdz 24 %.
- Sistēmas ražība: cik kilovatstundas gadā dod viens uzstādītais kilovats konkrētajā vietā. Latvijā 900 līdz 1 050 kWh.
Pircējam svarīgākais ir otrais skaitlis.
Paneļa procenti nosaka, cik daudz jumta platības vajag konkrētai jaudai. Tie nenosaka, cik daudz elektrības sistēma saražos gadā.
Vai Latvijā ir pietiekami daudz saules? Ir
Latvijas saules resurss ir līdzīgs Dānijas un Ziemeļvācijas resursam. Abās šajās valstīs saules enerģija ir pilnīgi ierasta un plaši izplatīta.
Tāpēc jautājums par saules daudzumu Latvijā parasti ir jautājums par pieradumu, nevis par fiziku.
Taču ražošana gada laikā ir stipri nevienmērīga. Lielākā daļa gada apjoma nāk no aprīļa līdz augustam, savukārt novembrī, decembrī un janvārī sistēma dod ļoti maz.
Tieši šī nevienmērība, nevis kopējais gada skaitlis, nosaka, vai mājai vajag akumulatoru.
Kas ietekmē ražību visvairāk
Jumta virziens
Dienvidi ir optimums. Dienvidaustrumi un dienvidrietumi zaudē aptuveni 5 %, kas praksē ir maz.
Austrumu vai rietumu jumts zaudē ap 15 līdz 20 %. Tam gan ir viena priekšrocība: ražošana sadalās plašāk pa dienu, tāpēc lielāka daļa tiek patērēta uzreiz, un rēķinā tas dažkārt kompensē zemāko kopapjomu.
Slīpums
Latvijas platuma grādos optimums ir ap 35 grādiem, bet no 25 līdz 45 grādiem starpība ir dažu procentu robežās. Plakanam jumtam vajag statīvus, un tur svarīgāks kļūst attālums starp rindām, lai tās viena otru neēnotu.
Ēnojums
Ēna ir vienīgais faktors, kas var sabojāt visu aprēķinu.
Skursteņa vai koka ēna uz vienas paneļa daļas var samazināt visas virknes ražošanu, ne tikai šī paneļa. To risina ar optimizatoriem vai mikroinvertoriem. Taču vislētāk to atrisināt jau projektēšanas laikā, izvēloties citu izvietojumu.
Temperatūra
Šis punkts ir pretintuitīvs: paneļi strādā efektīvāk vēsumā, nevis karstumā. Aprīļa saulaina un vēsa diena Latvijā var dot lielāku momentāno jaudu nekā jūlija svelme.
Latvijas klimats šajā ziņā paneļiem ir drīzāk labs nekā slikts.
Pa mēnešiem ražošana sadalās ļoti nevienmērīgi
Gada kopskaitlis slēpj to, kas praksē ir svarīgākais. Latvijā saules enerģija nav vienmērīga plūsma, bet izteikta vasaras parādība, un sistēma jāprojektē tieši pēc tā.
- Maijs, jūnijs, jūlijs: katrs mēnesis dod aptuveni 14 līdz 16 % no gada apjoma, visi trīs kopā gandrīz pusi.
- Marts, aprīlis, augusts, septembris: pārejas mēneši ar labu, bet svārstīgu ražošanu.
- Novembris, decembris, janvāris: katrs mēnesis dod ap 1 līdz 2 % no gada apjoma.
No tā izriet divas praktiskas lietas. Pirmkārt, vasarā tipiska māja saražo krietni vairāk, nekā spēj patērēt, tāpēc pašpatēriņa daļa vasarā ir viszemākā.
Otrkārt, decembrī sistēma nesegs apkuri neatkarīgi no tā, cik paneļu ir uz jumta. Māja, kas gaida ziemas neatkarību no paneļiem vien, gaidīs velti.
Kā pārbaudīt, vai sistēma strādā normāli
Ražošanas kritums ne vienmēr ir bojājums.
Vienkāršākais veids, kā atšķirt normālu svārstību no problēmas, ir salīdzināt nevis mēnesi ar iepriekšējo mēnesi, bet mēnesi ar to pašu mēnesi pērn.
- Atver invertora lietotni un salīdzini šī gada mēnesi ar pagājušā gada to pašu mēnesi.
- Ja starpība ir līdz 10 %, tas visdrīzāk ir laikapstākļu jautājums.
- Ja starpība pastāvīgi ir lielāka, apskati paneļus: netīrumi, putni, jauns ēnojums no izauguša koka.
- Ja lietotne rāda, ka viena virkne ražo mazāk nekā pārējās, tas norāda uz konkrētu paneli vai savienojumu, un tas jau ir servisa jautājums.
Ražība ar gadiem krītas, bet lēni
Paneļi ar laiku nolietojas, bet lēni. Mūsdienu N-type paneļiem degradācija ir aptuveni 0,4 % gadā, un ražotāji parasti garantē vismaz 87 līdz 92 % no sākotnējās jaudas pēc divdesmit pieciem gadiem.
Lielāko ražības kritumu Latvijā praksē rada nevis degradācija, bet netīrumi, putekšņi un ziemā sniegs.
Tie ir atgriezeniski. Tos risina apkope, nevis paneļu maiņa.
Biežākie jautājumi
Vai dārgāki paneļi saražo vairāk?
Pie vienādas uzstādītās jaudas nē. 10 kWp no lētākiem paneļiem un 10 kWp no dārgākiem paneļiem vienā jumtā dod ļoti līdzīgu gada apjomu.
Atšķirība ir citur: aizņemtajā platībā, degradācijas ātrumā un garantijas nosacījumos.
Cik saražo 10 kWp sistēma Latvijā?
Pie laba izvietojuma aptuveni 9 500 kWh gadā, ar mazāk izdevīgu virzienu vai daļēju ēnojumu var būt 8 000 kWh. Precīzu skaitli var iegūt tikai pēc konkrētā jumta apskates.
Vai bifacial paneļi Latvijā dod vairāk?
Uz parasta slīpa jumta gandrīz nē, jo paneļa aizmugurē gaismas tikpat kā nenokļūst. Uz plakana jumta ar gaišu segumu vai uz statīviem laukā ieguvums var būt 5 līdz 15 %.
Ziemā, kad zemi klāj sniegs, atstarotā gaisma šo ieguvumu palielina. Tāpēc Latvijā bifacial jeb divpusējiem paneļiem ir jēga tieši brīvi stāvošās sistēmās.
Vai mākoņainā dienā paneļi strādā?
Strādā, ar aptuveni 10 līdz 25 % no maksimālās jaudas atkarībā no mākoņu blīvuma. Mazāk, protams, bet strādā.
Latvijas gada apjomā izkliedētā gaisma dod ievērojamu daļu, tāpēc paneļi nav bezjēdzīgi arī pelēkā dienā.
Kur lasīt tālāk
Katrs jumts rēķinās atsevišķi. Vēlies zināt, ko tieši tavs jumts spēj saražot? Piesakies bezmaksas apsekošanai, un mēs to izrēķināsim konkrēti tavai mājai.