Publicēts · 4 min
Saules paneļi Eiropas Savienībā ietilpst elektrisko iekārtu atkritumu regulējumā, un par to savākšanu atbild ražotājs vai importētājs, nevis mājsaimniecība. Mūsdienu panelī aptuveni 90 % masas ir stikls un alumīnijs, un abi ir labi pārstrādājami. Praksē jautājums parasti rodas nevis pēc 25 gadiem, bet agrāk, kad tiek nomainīts kāds atsevišķs panelis.
No kā sastāv saules panelis?
- Stikls: aptuveni 70 % masas. Pārstrādājams, bieži par būvmateriālu izejvielu.
- Alumīnija rāmis: ap 10 līdz 15 %. Viens no labāk pārstrādājamajiem metāliem vispār.
- Polimēru plēves un aizmugures slānis: dažus procentus. Grūtākā daļa.
- Silīcija šūnas: dažus procentus, bet tieši tur ir vērtīgākie materiāli.
- Vara vadi un neliels sudraba daudzums kontaktos.
Rāmis un stikls kopā ir lielākā daļa masas, un abi ir standarta pārstrādes plūsmās.
Tāpēc kopējais pārstrādes rādītājs paneļiem ir augsts, arī ja ne visas sastāvdaļas tiek atgūtas vienlīdz labi.
Kurš atbild par veco paneļu savākšanu?
Ražotāja paplašinātā atbildība nozīmē, ka tas, kurš iekārtu laiž tirgū, atbild arī par tās savākšanu dzīves cikla beigās. Latvijā to praktiski īsteno ražotāju atbildības sistēmas, kurās uzņēmumi ir reģistrēti.
Mājsaimniecībai tas nozīmē vienkāršu lietu: vecos paneļus nemet sadzīves atkritumos un neved uz metāllūžņiem. Tos nodod elektrisko iekārtu atkritumu savākšanas punktā vai atdod uzstādītājam, kas veic nomaiņu.
Kad panelis tiešām jāmaina?
Divdesmit piecu gadu garantija nav derīguma termiņš.
Panelis, kas dod 87 % no sākotnējās jaudas, joprojām strādā, tikai bez ražotāja solījuma. Nomaiņai parasti ir konkrēts iemesls.
- Mehānisks bojājums: plaisa stiklā, ko parasti rada krusa vai kāpšana pa paneļiem.
- Delaminēšanās: mitrums iekļuvis starp slāņiem, redzams kā aizmiglojums.
- Karsts punkts, kas laika gaitā izdeg un ir redzams kā tumšs laukums.
- Sistēmas modernizācija, kad vecos paneļus nomaina pret jaudīgākiem tajā pašā platībā.
Pēdējais punkts nākamajā desmitgadē kļūs biežāks par pirmajiem trim.
Divdesmit gados efektivitāte ir augusi tik daudz, ka tajā pašā jumtā jauni paneļi dod ievērojami vairāk. Tad nomaiņa kļūst par ekonomisku, nevis tehnisku lēmumu.
Cik ilgi panelis atpelna savu izgatavošanu?
Šis ir biežākais iebildums pret saules enerģiju: ka paneļa saražošana patērē vairāk enerģijas, nekā tas atdod.
Šo pieņēmumu apgāž paši skaitļi.
Enerģijas atmaksāšanās laiks mūsdienu paneļiem Ziemeļeiropas apstākļos ir aptuveni divi līdz trīs gadi. Pēc tam sistēma vēl divdesmit gadus ražo enerģiju, kas ražošanā jau ir atpelnīta. Attiecība starp saražoto un ieguldīto ir vairāk nekā desmitkārtīga.
Vienkāršoti sakot:
Pirmos divus līdz trīs gadus panelis atpelna savu izgatavošanu, pārējos divdesmit tas ražo jau pāri tai.
Kas notiek pārstrādes rūpnīcā
- Noņem alumīnija rāmi un savienojuma kārbu. Šī daļa ir vienkārša un notiek mehāniski.
- Atdala stiklu no laminētā slāņa. Tā ir grūtākā daļa, jo slāņi ir cieši sasaistīti.
- Sasmalcina atlikumu un šķiro materiālus.
- Atgūst silīciju, varu un sudrabu, kur tas ir ekonomiski pamatoti.
Otrais solis nosaka, cik labi strādā visa ķēde.
Vienkāršās tehnoloģijās stiklu atgūst kā sasmalcinātu materiālu zemākai vērtībai. Modernākās rūpnīcās to atdala tā, ka stiklu var izmantot atkārtoti augstākvērtīgā produktā.
Otrreizēja lietošana nāk pirms pārstrādes
Pārstrāde nav vienīgais ceļš, un bieži tas nav pirmais. Panelis, kas mājas jumtam vairs nav pietiekami efektīvs, joprojām ražo elektrību.
- Saimniecības ēka, šķūnis vai siltumnīca, kur platība nav ierobežojums.
- Vasarnīcas autonomā sistēma, kur svarīgāk ir maz maksāt nekā daudz saražot.
- Sūkņa vai ventilācijas barošana lauku saimniecībā.
Te gan ir viens tehnisks nosacījums: vienā virknē nedrīkst jaukt nevienādus paneļus, jo vājākais nosaka visu virkni.
Tāpēc vecos paneļus izmanto atsevišķā sistēmā, nevis pievieno jaunajiem.
Kāpēc šis jautājums kļūs aktuālāks ap 2040. gadu
Lielākā daļa Latvijā uzstādīto saules paneļu ir jaunāki par desmit gadiem. Tas nozīmē, ka reāls pārstrādes apjoms šeit vēl nav sācies.
Tas sāksies ap 2040. gadu, kad pirmais lielais vilnis sasniegs divdesmit piecu gadu robežu.
Līdz tam būs mainījušās divas lietas. Pārstrādes tehnoloģija būs labāka, jo apjoms padarīs to ekonomiski pievilcīgāku. Un daļa paneļu līdz tam vispār nebūs nonākuši pārstrādē, jo tie būs pārvietoti uz saimniecības ēkām un vasarnīcām, kur to zemākā jauda vairs nav problēma.
Biežākie jautājumi
Vai par paneļu nodošanu jāmaksā?
Mājsaimniecībai parasti nē, jo savākšanas izmaksas sedz ražotāja atbildības sistēma.
Lielos apjomos, piemēram, demontējot komercobjekta sistēmu, kārtība un izmaksas jāprecizē ar apsaimniekotāju iepriekš.
Vai paneļos ir bīstamas vielas?
Parastajos silīcija paneļos, kas ir praktiski viss mājas tirgus, bīstamu vielu daudzums ir neliels, un normālā ekspluatācijā tie neko neizdala. Tāpēc tos savāc kā elektroiekārtu atkritumus, nevis kā bīstamos atkritumus.
Cik daudz no paneļa tiešām pārstrādā?
Pēc masas liela daļa, jo stikls un alumīnijs ir gandrīz viss svars. Grūtākā daļa ir polimēru slāņi un silīcija atgūšana augstā tīrības pakāpē.
Tehnoloģija šajā jomā attīstās, un tuvāko divdesmit gadu laikā, kad pirmais lielais paneļu vilnis sasniegs dzīves cikla beigas, tā būs ievērojami labāka nekā šodien.
Kur lasīt tālāk
Ja kāds no taviem paneļiem jāmaina, mēs to noņemam un nododam pārstrādei. Tev nav jāzina, kur atrodas savākšanas punkts.