Publicēts · 4 min
Invertors pārvērš paneļu saražoto līdzstrāvu par maiņstrāvu, ko izmanto mājas elektroierīces. Taču tas ir arī vienīgā sistēmas daļa, kas pieņem lēmumus: kad lādēt akumulatoru, kad nodot tīklā, kad pirkt lēto elektrību. Tāpēc invertora tips izšķir, ko sistēma spēs darīt pēc pieciem gadiem, ne tikai šodien.
Trīs invertoru tipi, un atšķirība nav tikai cenā
Tīkla invertors
Vienkāršākais un lētākais. Tas pārvērš saules enerģiju un nodod to mājai vai tīklam, bet akumulatoru tam pieslēgt nevar.
Ja tīklā pazūd spriegums, tīkla invertors atslēdzas. Rezerves barošanu tas nedod.
Hibrīda invertors
Prot strādāt gan ar tīklu, gan ar akumulatoru. Akumulatoru var pievienot uzreiz vai pēc pieciem gadiem, nemainot pārējo sistēmu.
Latvijā tas ir biežākais izvēles variants privātmājām. Un galvenais iemesls nav šodienas vajadzība, bet rītdienas iespēja.
Autonomais invertors
Strādā pilnīgi bez tīkla. Tas vajadzīgs tur, kur pieslēguma vienkārši nav: vasarnīcā mežā, laivu mājā, attālā objektā.
Mājai, kurai tīkls ir, tas gandrīz nekad nav pareizā izvēle. Autonomai sistēmai jābūt izmērītai pēc sliktākā ziemas mēneša.
Tāpēc, izvēloties invertoru, pareizais jautājums nav "kurš ir lētākais šodien?", bet "ko šai sistēmai vajadzēs darīt pēc pieciem gadiem?"
Mūsu ieteikums tāpēc parasti ir vienkāršs:
Ja pastāv kaut mazākā iespēja, ka akumulators kādreiz būs, hibrīds ilgtermiņā ir lētākais lēmums.
Kāda jauda vajadzīga? Parasti nedaudz mazāka nekā paneļiem
Invertora jauda nav obligāti vienāda ar paneļu jaudu. Praksē to izvēlas nedaudz mazāku, un tas ir apzināti.
Latvijā paneļi savu nominālo jaudu sasniedz retos brīžos. Tam vienlaikus vajag skaidru sauli, pareizu leņķi un vēsu gaisu.
Attiecība ap 0,8 līdz 0,9 starp invertora un paneļu jaudu nozīmē, ka invertors lielāku daļu gada strādā tuvāk savam efektīvākajam režīmam. Zaudējumi dažās maksimuma stundās ir mazāki par šo ieguvumu.
- 6 kWp paneļu: invertors 5 līdz 6 kW.
- 10 kWp paneļu: invertors 8 līdz 10 kW.
- Ja paneļus plāno pievienot vēlāk, invertoru ņem uzreiz lielāku.
Vienfāzu vai trīsfāzu? Izšķir mikroģenerācijas robeža
Vienfāzu invertors ir lētāks. Taču mikroģenerācijā tā pieļaujamā jauda ir ievērojami ierobežota.
Trīsfāzu invertors ļauj sasniegt pilno 11,1 kWp robežu un sadala jaudu vienmērīgi.
Un te ir nianse, kas Latvijas mājās mēdz būt izšķiroša: fāžu balansēšana.
Ja lielie patērētāji sēž uz vienas fāzes, bet paneļi ražo uz citas, bez balansēšanas sistēma vienlaikus nodod tīklā un pērk no tīkla. Invertors ar balansēšanu šo absurdu novērš.
Kas atšķir labu invertoru no vidēja? Ne tikai efektivitāte
Uz datu lapas invertori bieži izskatās līdzīgi. Atšķirības parādās gadu gaitā, un tās slēpjas šajos punktos.
- Eiropas efektivitāte: labiem modeļiem 97 līdz 98 %. Starpība starp 96 un 98 % divdesmit gados ir jūtama.
- MPPT ievadu skaits: katrs ievads apkalpo savu paneļu virkni. Ja paneļi ir uz diviem dažādi vērstiem jumtiem, vajadzīgi divi ievadi.
- Vadības loģika: vai invertors prot lasīt biržas cenu un lādēt akumulatoru lētajās stundās. Ziemā tā ir galvenā funkcija.
- Monitorings: vai lietotne rāda katras virknes ražošanu atsevišķi. Bez tā vienu bojātu paneli pamana tikai pēc mēnešiem.
- Garantija: standarta parasti 5 līdz 10 gadi, ar iespēju pagarināt. Invertors ir tā daļa, kas nolietojas pirms paneļiem.
Kur invertoru novietot: vēsumā, nevis saulē
Invertors karst, un karstums saīsina elektronikas mūžu.
Latvijas apstākļos labākā vieta ir vēsa, sausa un ēnaina telpa: tehniskā telpa, garāža vai saimniecības telpa.
- Ne tiešā saulē uz mājas dienvidu sienas: tur invertors vasarā pārkarst un samazina jaudu.
- Ne dzīvojamā istabā vai guļamistabā, jo ventilators un droseles rada zemu, bet pastāvīgu troksni.
- Ar brīvu telpu apkārt ventilācijai, kā norādīts ražotāja instrukcijā.
- Pēc iespējas tuvāk sadales skapim, jo garš kabeļa ceļš nozīmē zaudējumus un izmaksas.
Kā saprast, ka invertoram ir problēma? Tas pats par to ziņo
Invertors ir vienīgā sistēmas daļa ar aktīvu elektroniku un dzesēšanu. Tāpēc gandrīz visas sistēmas problēmas parādās tieši tur.
Labā ziņa: tas arī pats par sevi ziņo. Vajag tikai, lai kāds paskatās.
- Ražošana pastāvīgi zemāka nekā tajā pašā mēnesī pērn, kaut laikapstākļi līdzīgi.
- Viena virkne lietotnē rāda manāmi mazāk nekā otra, kas norāda uz konkrētu paneli vai savienojumu.
- Invertors dienas vidū samazina jaudu, kas parasti nozīmē pārkaršanu un sliktu ventilāciju.
- Kļūdu paziņojumi par izolācijas pretestību, kas bieži norāda uz mitrumu savienojumā.
- Atkārtota atslēgšanās un pieslēgšanās, kas var liecināt par tīkla sprieguma svārstībām.
Vairums šo signālu ir redzami ražotāja lietotnē bez neviena mērinstrumenta.
Ieradums reizi mēnesī uz to paskatīties atrod problēmu mēnešos, nevis gados. Starpība parasti ir vairāki simti kilovatstundu.
Biežākie jautājumi
Cik ilgi kalpo invertors?
Parasti 10 līdz 15 gadi, tātad īsāk nekā paneļi. Sistēmas dzīves laikā invertoru, visticamāk, nāksies mainīt vienu reizi, un tas ir normāli, nevis bojājums. Tāpēc to ir vērts ieplānot budžetā uzreiz.
Vai invertors strādā, kad nav elektrības tīklā?
Parasts tīkla invertors nē, un tā ir drošības prasība: tas nedrīkst padot spriegumu tīklā, kurā strādā remontbrigāde. Rezerves barošanai vajadzīgs hibrīda invertors ar atsevišķu rezerves izeju un attiecīgu slēgumu. Tas jāplāno jau projektēšanas laikā.
Vai invertoru var uzstādīt pats?
Pieslēgumu pie mājas elektrotīkla drīkst veikt tikai sertificēts elektriķis, un mikroģenerācijas objekta nodošanai vajadzīga atbilstoša dokumentācija. Pašrocīgi veiktu pieslēgumu nevar legāli nodot Sadales tīklam. Un apdrošinātājs bojājuma gadījumā ir tiesīgs atteikt izmaksu.
Vai dažādu ražotāju invertoru un akumulatoru var savienot?
Ne vienmēr: katrs invertors atbalsta konkrētu akumulatoru sarakstu, jo tiem savā starpā jāsarunājas par lādēšanas parametriem. Nesavietojama kombinācija strādā sliktāk, un garantijas gadījumā abi ražotāji norāda viens uz otru. Tāpēc savietojamību pārbauda pirms pirkuma, nevis pēc.
Kur lasīt tālāk
Invertora izvēle nosaka, ko sistēma spēs pēc pieciem gadiem. Pastāsti savus plānus, un izrunāsim, kurš invertora tips tos neaizvērs.