Publicēts · 4 min
Tiešs zibens trieciens saules sistēmā ir rets. Daudz biežāk bojājumus rada pārspriegums no tuvumā notikušas izlādes, kas pa vadiem nonāk invertorā, tāpēc praktiskā aizsardzība nav zibensnovedējs uz jumta, bet pārsprieguma aizsargi jeb SPD gan līdzstrāvas, gan maiņstrāvas pusē. Tie maksā salīdzinoši maz un ir standarta daļa no kvalitatīvas uzstādīšanas.
Zibensaizsardzība un pārsprieguma aizsardzība nav viens un tas pats
Šīs divas lietas sajauc bieži, un tieši šeit sākas lielākā daļa pārpratumu.
- Zibensaizsardzība: novadītāji un zemējuma kontūrs, kas tiešu triecienu novada zemē, apejot ēku. Tā ir ēkas, nevis saules sistēmas sistēma.
- Pārsprieguma aizsardzība jeb SPD: ierīces sadalē un pie invertora, kas nogriež sprieguma lēcienu, pirms tas sasniedz elektroniku.
Privātmājā zibensaizsardzības sistēmas parasti nav, un paneļu uzstādīšana pati par sevi nav iemesls to izbūvēt.
Savukārt SPD ir vajadzīgi gandrīz vienmēr. Tieši tie novērš lielāko daļu reālo bojājumu.
Bojājums rodas arī bez tieša trieciena
Zibens izlāde rada spēcīgu elektromagnētisko lauku. Ja tā notiek dažu simtu metru attālumā, šis lauks vados inducē sprieguma impulsu, kas var daudzkārt pārsniegt normālo.
Saules sistēmā ir gari vadu loki: paneļu virknes uz jumta un kabeļi līdz invertoram. Tieši šie loki impulsu uztver labi.
Impulss nonāk invertorā, un cieš tā elektronika, nevis paneļi.
Tāpēc statistiski biežākais zibens radītais zaudējums saules sistēmā nav sadegis panelis, bet bojāts invertors. Jautājums nav, vai zibens trāpīs jumtā. Jautājums ir, kur nonāks impulss, un aizsardzību liek tur, kur ir elektronika.
Kas praktiski ir vajadzīgs?
- SPD līdzstrāvas pusē, starp paneļiem un invertoru.
- SPD maiņstrāvas pusē, mājas sadalē.
- Kvalitatīvs zemējums, kas savieno paneļu rāmjus un montāžas konstrukciju.
- Pēc iespējas īsāki un kompaktāki kabeļu loki, lai samazinātu uztverto lauku.
Ceturtais punkts neko nemaksā, ja to ievēro uzstādīšanas laikā.
Ja pluss un mīnuss iet līdzās, nevis lielā cilpā, inducētais spriegums samazinās bez vienas papildu detaļas.
Zibensnovedējs vajadzīgs tikai konkrētos gadījumos
Pilna zibensaizsardzības sistēma ir pamatota konkrētos gadījumos. Un tā ir ēkas, nevis paneļu izmaksa.
- Ēka ir augstākais objekts apkārtnē vai stāv atklātā vietā uz pakalna.
- Objekts ir liels: ražotne, noliktava, sabiedriska ēka.
- Ēkā ir vērtīgas vai kritiskas iekārtas, kuru dīkstāve maksā daudz.
- Ēkai zibensaizsardzība jau ir, un tad paneļu konstrukcija tai jāpieslēdz pareizi.
Cik tas maksā: SPD pret invertora cenu
SPD komplekts tipiskai mājas sistēmai ir salīdzinoši neliela pozīcija kopējā rēķinā: desmitos līdz dažos simtos eiro atkarībā no klases un ražotāja.
Salīdzinājumam, jauns hibrīda invertors maksā vairākus tūkstošus. Šīs attiecības dēļ šo pozīciju nav vērts optimizēt.
Pilna ēkas zibensaizsardzības sistēma gan ir cita kārta un cits lēmums.
Apdrošināšana: divi nosacījumi, ko pārbaudīt iepriekš
Zibens un pārsprieguma bojājumi parasti ietilpst mājas apdrošināšanas segumā. Taču ar diviem nosacījumiem.
- Vai saules sistēma polisē vispār ir minēta. Dažas polises ēkas aprīkojumu sedz automātiski, citas prasa to pieteikt atsevišķi.
- Vai ir prasība par aizsardzības ierīcēm. Ja polise prasa SPD un to nav, izmaksu var atteikt.
Pēc sistēmas uzstādīšanas apdrošinātājam ir vērts nosūtīt uzstādīšanas aktu un iekārtu sarakstu. Tas aizņem dažas minūtes un vēlāk taupa strīdu.
Ko darīt pēc spēcīga negaisa?
- Paskatīties invertora lietotnē, vai ražošana turpinās un vai nav kļūdu paziņojumu.
- Salīdzināt šodienas ražošanu ar iepriekšējām līdzīgām dienām.
- Ja kāda virkne ir pārstājusi ražot, tas ir servisa jautājums, nevis pašrocīgas pārbaudes.
- Apskatīt SPD indikatorus sadalē. Nostrādājis aizsargs bieži maina krāsu logā, un tas nozīmē, ka tas ir jāmaina.
Ceturto punktu aizmirst gandrīz visi.
SPD ir vienreizlietojams aizsargs: nostrādājis tas savu darbu ir paveicis, bet nākamo impulsu vairs neapturēs. Vienkāršoti sakot:
Nemainīts aizsargs ir tas pats, kas neviena aizsarga.
Latvijā negaisu sezona sakrīt ar ražošanas sezonu
Latvijā pērkona negaisi ir izteikti sezonāli: lielākā daļa notiek no maija līdz augustam, un tieši tad saules sistēmas strādā ar pilnu jaudu. Šī sakritība nav nejauša problēma, bet ikgadēja.
Viena vasara var atnest vairākus negaisus ar tuvu izlādi, un katrs no tiem ir impulss, ko SPD paņem uz sevi.
Aizsargs, kas nostrādājis jūnijā un nav nomainīts, augustā vairs neaizsargā neko.
- Pēc katras spēcīgas negaisu sērijas ieskatīties SPD indikatoros sadalē.
- Zaļš lodziņš parasti nozīmē kārtībā, sarkans vai tumšs nozīmē nomaiņu.
- Nomaiņa ir lēta un ātra, ja to izdara pirms nākamā negaisa, nevis pēc bojāta invertora.
Biežākie jautājumi
Vai saules paneļi piesaista zibeni?
Nē. Paneļi nav augstāki par ēku un neveido smaili, bet zibens izvēlas augstākos un vadošos punktus. Plakans panelis uz jumta tāds nav.
Risku palielina nevis paneļi, bet gari vadu loki, un tos risina ar izvietojumu un SPD.
Vai negaisā sistēma jāizslēdz?
Nav vajadzības, ja aizsardzība ir uzstādīta. Sistēma ir paredzēta darbam āra apstākļos visu gadu, un manuāla atslēgšana pirms katra negaisa nav ne praktiska, ne nepieciešama.
Vai paneļi iztur krusu?
Sertificēti paneļi tiek testēti ar standarta krusas testu, un Latvijā tipiskā krusa tos nebojā.
Ļoti liela krusa gan var, un tas ir apdrošināšanas, nevis konstrukcijas jautājums.
Kur lasīt tālāk
Neesi drošs, vai tavā sistēmā SPD vispār ir? To var pārbaudīt sadalē dažās minūtēs. Pajautā, un pastāstīsim, kur skatīties.