Publicēts · 4 min
Uzņēmumā saules paneļi bieži atmaksājas ātrāk nekā privātmājā, un iemesls ir vienkāršs: bizness patērē dienā, tieši tad, kad paneļi ražo. Pašpatēriņa daļa komercobjektā mēdz sasniegt 80 līdz 90 %, bet tipiskā privātmājā tā ir ap 30 %. Komerciālas sistēmas cena Latvijā sākas ap 700 € par kilovatu bez PVN, un pie 30 kWp tas ir aptuveni 25 000 €.
Kāpēc pašpatēriņš uzņēmumā ir tik augsts? Bizness strādā dienā
Kilovatstunda, ko objekts patērē pats, aizvieto pirkto elektrību pilnā cenā. Tīklā nodotā ir vērta krietni mazāk.
Tāpēc visa sistēmas ekonomika ir atkarīga no tā, cik daudz paliek uz vietas.
Birojs, veikals, ražotne un noliktava strādā no rīta līdz vakaram, tātad tieši tajās stundās, kad paneļi ražo visvairāk. Privātmāja tajā laikā parasti ir tukša.
Šī viena atšķirība izskaidro, kāpēc tā pati sistēma komercobjektā atmaksājas ātrāk.
Jaudas maksa ir postenis, kura mājsaimniecībā nav
Uzņēmuma rēķinā ir maksa par pieprasīto jaudu. To nosaka nevis kopējais patēriņš, bet augstākais pīķis periodā.
Viena stunda, kad vienlaikus iedarbojas vairākas iekārtas, var noteikt maksu par visu mēnesi.
Saules paneļi šo pīķi samazina tikai daļēji, jo tie ražo tad, kad ražo. Akumulators jeb BESS to samazina mērķtiecīgi: kad patēriņš strauji ceļas, tas piesedz starpību, un no tīkla ņemtā jauda paliek zem sliekšņa.
Ražotnē ar izteiktiem pīķiem šis ietaupījums mēdz būt lielāks nekā pati saules enerģijas ekonomija.
Tāpēc komercobjektos akumulatoru bieži rēķina atsevišķi no paneļiem: tie risina divas dažādas problēmas. Vienkāršoti sakot:
Paneļi samazina nopirkto kilovatstundu skaitu, akumulators samazina pīķi.
Kā rēķina komerciālu sistēmu: ar stundu datiem, ne gada summu
- Patēriņa dati pa stundām, nevis gada kopsumma. Tirgotājs vai Sadales tīkls tos var izsniegt.
- Dienas patēriņa līkni salīdzina ar saules ražošanas līkni. Pārklāšanās daļa ir tā, kas dos ietaupījumu.
- Sistēmu izmēra tā, lai vasaras pusdienlaikā tā nepārsniegtu objekta patēriņu, ja eksporta cena ir zema.
- Atsevišķi novērtē jaudas pīķus un to, cik no tiem varētu nogriezt akumulators.
- Pārbauda pieslēguma jaudu un to, cik daudz drīkst nodot tīklā.
Pirmais solis ir tas, kas komercobjektu atšķir no mājsaimniecības.
Mājai pietiek ar gada patēriņu. Uzņēmumam vajag stundu datus, jo tieši tur redzams gan pārklājums, gan pīķi.
Jumts parasti ir pietiekami liels, ierobežo konstrukcija
Komercobjektos jumta platība reti ir ierobežojums. Biežāk tas ir konstrukcija vai seguma stāvoklis.
- Plakans jumts ar bitumena segumu: ļoti izplatīts, un tam vajag balastētus vai mehāniski stiprinātus statīvus.
- Sendvičpaneļu jumts: viegls, un tā nestspēja jāpārbauda atsevišķi.
- Vecāka ražotne ar šīfera segumu: bieži prasa seguma nomaiņu pirms paneļiem.
- Noliktavas jumts bez slīpuma: statīvi ar leņķi, un rindu atstarpes rēķinātas pēc ziemas saules.
Plakanam jumtam ir arī priekšrocība: paneļus var vērst tieši uz dienvidiem ar optimālu leņķi neatkarīgi no ēkas orientācijas.
Uz slīpa jumta to nevar.
Nodokļi un grāmatvedība: PVN, nolietojums un atbalsts
Uzņēmumam aprēķins atšķiras arī tur, kur to mājsaimniecībā nav.
- PVN priekšnodoklis parasti ir atskaitāms, tāpēc komerciālās sistēmas cenu salīdzina bez PVN.
- Sistēma ir pamatlīdzeklis ar savu nolietojuma grafiku.
- Atbalsta programmas uzņēmumiem ir citas nekā mājsaimniecībām, un tur bieži svarīgāka ir de minimis uzskaite nekā pati summa.
- Elektrības izmaksu samazinājums ir tieša ietekme uz peļņu, kas lielā patēriņā ir jūtama pozīcija.
Ko darīt ar vasaras pārpalikumu?
Daudziem uzņēmumiem vasarā ir atvaļinājumu periods vai mazāka slodze, un tieši tad paneļi ražo visvairāk.
Ja to neparedz, sistēma vasarā nodod tīklā par zemo cenu.
- Sistēmu izmēra pēc zemākā, nevis augstākā perioda patēriņa, ja eksporta cena ir zema.
- Enerģijai ietilpīgus procesus pārceļ uz dienas vidu, ja ražošanas grafiks to pieļauj.
- Akumulators var pārcelt dienā saražoto uz vakara maiņu.
- Ja objektā ir elektroauto parks, tā uzlāde dienā ir vienkāršākais veids, kā pārpalikumu izmantot.
Kuriem objektiem tas der un kuriem nē
Ne visi komercobjekti ir vienādi izdevīgi.
Labākie kandidāti ir tie, kur patēriņa līkne un saules ražošanas līkne sakrīt gandrīz pilnībā.
- Ražotnes ar dienas maiņu: patēriņš stabils tieši ražošanas stundās.
- Noliktavas ar saldēšanu vai dzesēšanu: vasarā, kad paneļi ražo visvairāk, arī dzesēšana strādā visvairāk.
- Veikali un biroji ar kondicionēšanu: tā pati vasaras sakritība.
- Autoservisi, kokapstrāde, metālapstrāde: liels dienas patēriņš un liels jumts vienā vietā.
- Lauksaimniecība ar žāvētavām un ventilāciju: sezonāls, bet ļoti liels dienas patēriņš.
Sliktākie kandidāti ir objekti, kas strādā galvenokārt vakaros un naktīs: izklaides vietas, nakts maiņas ražotnes, apsargājami objekti bez dienas darbības.
Tur paneļi ražo, kad neviens nepatērē, un aprēķins tuvojas mājsaimniecības situācijai.
Biežākie jautājumi
Cik ātri atmaksājas komerciāla sistēma?
Objektā ar augstu dienas patēriņu tas mēdz būt ātrāk nekā mājsaimniecībā, kur tipiski runā par 5 līdz 9 gadiem.
Vienu universālu skaitli mēs gan nesolītu: tas atkarīgs no pašpatēriņa daļas un no tā, cik lielu jaudas maksu izdodas nogriezt.
Vai sistēmu var likt uz nomātas ēkas?
Var, bet vajadzīga īpašnieka rakstiska piekrišana un skaidrība, kas notiek līguma beigās.
Sistēma ir pamatlīdzeklis ar divdesmit piecu gadu mūžu, bet nomas līgums parasti ir īsāks. Tāpēc šo jautājumu risina pirms uzstādīšanas.
Vai vērts likt vairāk, nekā objekts patērē?
Parasti nē, ja vien eksporta cena nav izdevīga. Tīklā nodotais pārpalikums ir vērts daudz mazāk nekā pašpatērētais.
Ja jaudas rezerve tomēr vajadzīga nākotnes paplašināšanai, to plāno invertorā un pieslēgumā, nevis uzreiz paneļos.
Kur lasīt tālāk
Uzņēmuma aprēķins sākas ar stundu patēriņa datiem. Atsūti tos, un mēs parādīsim, cik no tavas līknes paneļi reāli nosegtu.