Publicēts · 4 min
Atsevišķam dzīvoklim saules paneļus praktiski uzstādīt nevar: mikroģenerācijas pieslēgums tiek noformēts uz objektu, nevis uz dzīvokli, un jumts ir kopīpašums. Risinājums ir kopīga mājas sistēma, kas pirmām kārtām sedz koplietošanas patēriņu: kāpņu telpu apgaismojumu, liftu, sūkņus un ventilāciju. Lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopība, un tas ir garākais posms visā projektā.
Kāpēc atsevišķs dzīvoklis to nevar izdarīt viens
Šķēršļi ir divi, un abi ir juridiski, nevis tehniski.
- Jumts ir kopīpašums. To izmantot vienam īpašniekam bez pārējo piekrišanas nedrīkst.
- Mikroģenerācija tiek reģistrēta uz objektu ar savu pieslēgumu. Dzīvoklim atsevišķa pieslēguma šajā nozīmē nav.
Balkona paneļi, kas Vācijā kļuvuši populāri, Latvijā ir juridiski neskaidrāki.
Tehniski maza sistēma, ko pieslēdz rozetē, eksistē. Taču tās atbilstība un attiecības ar Sadales tīklu jāpārbauda atsevišķi, un daudzdzīvokļu mājā arī ar apsaimniekotāju.
Kā strādā kopīga sistēma: koplietošanas skaitītājs
Praksē lielākā daļa daudzdzīvokļu māju sistēmu Latvijā tiek pieslēgtas koplietošanas skaitītājam.
Tas ir vienkāršākais variants, un tam ir skaidra loģika.
- Kāpņu telpu un pagalma apgaismojums.
- Lifts, ja tāds ir.
- Ūdens spiediena sūkņi un cirkulācijas sūkņi.
- Ventilācija un apkures mezgla automātika.
Šis patēriņš ir vienmērīgs, ikdienišķs un lielā mērā notiek dienas laikā, tāpēc pašpatēriņa daļa iznāk augsta.
Rezultāts parādās kā zemāka koplietošanas rinda katra dzīvokļa rēķinā, tātad sadalās starp visiem īpašniekiem proporcionāli.
Kā pieņem lēmumu: tehnika ir vieglākā daļa
- Apsaimniekotājs vai iniciatīvas grupa saņem tehnisko piedāvājumu ar izmaksām un aprēķinu.
- Sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci vai organizē aptauju.
- Balsojums par sistēmas uzstādīšanu un finansēšanas veidu.
- Ja izmanto atbalsta programmu, jāievēro tās secība: mājsaimniecību programmā (MK noteikumi Nr. 531) dzīvokļu īpašnieku kopība piesakās pēc uzstādīšanas.
- Saskaņošana ar Sadales tīklu un uzstādīšana.
Otrais un trešais solis parasti aizņem visvairāk laika.
Tehniskā daļa daudzdzīvokļu mājā nav sarežģītāka par privātmāju. Lēmumu pieņemšana gan ir.
Kas jāpārbauda uz daudzdzīvokļu mājas jumta
Daudzdzīvokļu mājas jumts no privātmājas jumta atšķiras divos veidos: tas parasti ir plakans, un tas bieži ir vecāks.
- Seguma atlikušais mūžs. Ja jumts jāremontē tuvākajos gados, to dara pirms paneļiem.
- Nestspēja, īpaši ja izmanto balastētus statīvus, kas paši ir smagi.
- Ventilācijas izvadi, skursteņi un antenas, kas met ēnu.
- Piekļuve jumtam apkopei un tas, vai tā ir droša.
- Kabeļa trase no jumta līdz koplietošanas sadalei.
Plakanam jumtam ir arī priekšrocība: paneļus var vērst tieši uz dienvidiem ar optimālu leņķi neatkarīgi no ēkas orientācijas.
Uz slīpa jumta to izdarīt nevar.
Cik liela sistēma ir jēgpilna? Mazāka, nekā ietilpst uz jumta
Izejas punkts ir koplietošanas patēriņš, nevis jumta platība. Sistēma, kas pārsniedz to, ko māja patērē pati, pārpalikumu nodos tīklā par zemo cenu.
Koplietošanas patēriņš ir redzams apsaimniekotāja rēķinos, un tas ir pirmais dokuments, ko pieprasīt.
Praksē vidējai daudzdzīvokļu mājai tas ir pietiekami neliels, lai jēgpilna sistēma būtu krietni mazāka par to, ko jumts spētu ietilpināt.
Finansēšana: no uzkrājuma fonda līdz jumta remontam
- No uzkrājuma fonda, ja tajā ir pietiekami līdzekļu.
- Ar aizdevumu, ko atmaksā no koplietošanas rēķina ietaupījuma.
- Ar atbalsta programmu: MK noteikumi Nr. 531 ļauj pieteikties arī dzīvokļu īpašnieku kopībai.
- Kombinēti, apvienojot to ar plānotu renovāciju vai jumta remontu.
Pēdējo variantu vērts apsvērt vispirms.
Ja jumta remonts jau tāpat plānots, sastatnes, piekļuve un projektēšana daļēji pārklājas, un abu darbu kopējā cena iznāk mazāka nekā atsevišķi.
Kāpēc process ilgst ilgāk nekā privātmājā
Privātmājā no piedāvājuma līdz uzstādīšanai paiet nedēļas. Daudzdzīvokļu mājā tie mēdz būt mēneši.
Un tehniskā daļa tur gandrīz nekad nav vainīga.
- Kopsapulces sasaukšana un kvoruma savākšana prasa laiku, īpaši vasarā.
- Daļa īpašnieku dzīvo citur vai dzīvokli izīrē, un viņu interese par koplietošanas rēķinu ir mazāka.
- Piedāvājumu bieži gribas vairākus, un katrs no tiem nozīmē jaunu apspriešanu.
- Finansējuma jautājums parasti tiek risināts atsevišķi no tehniskā lēmuma.
Tāpēc iniciatīvai vajag cilvēku, kas to virza.
Mājās, kur projekts ir izdevies, gandrīz vienmēr bijis kāds konkrēts īpašnieks vai apsaimniekotājs, kas to nesa cauri visiem posmiem. Bez tā laba ideja parasti apstājas pēc pirmās sapulces.
Biežākie jautājumi
Cik balsu vajag lēmumam?
Tas atkarīgs no lēmuma rakstura un mājas pārvaldīšanas kārtības.
Praksē to pirms sapulces precizē apsaimniekotājs vai jurists, jo nepareizi noformētu balsojumu vēlāk var apstrīdēt, un tad viss process sākas no jauna.
Vai atsevišķs īpašnieks var atteikties?
Kopības lēmums parasti ir saistošs visiem īpašniekiem, ja tas pieņemts noteiktajā kārtībā. Tieši tāpēc procesa juridiskā puse ir tikpat svarīga kā tehniskā, un to nav vērts darīt steigā.
Cik ilgi atmaksājas sistēma daudzdzīvokļu mājā?
Tā kā koplietošanas patēriņš ir stabils un lielā mērā notiek dienā, pašpatēriņa daļa iznāk augsta, un atmaksāšanās mēdz būt ātrāka nekā privātmājā.
Precīzs skaitlis atkarīgs no koplietošanas rēķina apjoma. Mājā ar liftu un lielu kāpņu telpu tas ir manāmi lielāks nekā piecstāvu mājā bez lifta.
Vai to var apvienot ar elektroauto uzlādi pagalmā?
Var, un tā bieži ir laba kombinācija: uzlāde rada dienas patēriņu tieši tad, kad paneļi ražo.
Tam vajag atsevišķu uzskaiti, lai katrs maksātu par savu uzlādi, un to risina uzlādes staciju vadības sistēma.
Kur lasīt tālāk
Ja esi apsaimniekotājs vai iniciatīvas grupā, sāksim ar tavas mājas koplietošanas patēriņa datiem. No tiem izriet viss pārējais aprēķins.