Nord Pool ir Ziemeļvalstu un Baltijas elektroenerģijas birža, un tieši tur veidojas vairumtirdzniecības cena, ko tu redzi savā rēķinā. Ja tev ir dinamiskais tarifs, katra patērētā kilovatstunda tiek uzskaitīta pēc tās stundas biržas cenas, kurā tu to izmantoji. Šis raksts izskaidro, kā šī cena rodas, kāpēc tā vienā dienā var būt trīs reizes augstāka nekā nākamajā, un ko ar to var izdarīt mājsaimniecība, kas nevēlas katru mēnesi minēt, cik liels būs rēķins.
Kas ir Nord Pool un kāpēc tas nosaka Latvijas cenu
Nord Pool ir birža, kurā elektroenerģijas ražotāji pārdod, bet tirgotāji pērk enerģiju vairumā. Tā apkalpo Ziemeļvalstis un Baltiju, un Latvija tajā ir atsevišķa cenu zona blakus Igaunijas un Lietuvas zonām. Birža nav uzņēmums, kas nosaka cenu pēc saviem ieskatiem: tā ir tirdzniecības vieta, kur cena rodas no piedāvājuma un pieprasījuma sadursmes.
Latvijā mājsaimniecībām elektrību pārdod tirgotāji, nevis birža tieši. Tomēr tirgotājs savu produktu būvē uz biržas cenas. Fiksētajā tarifā viņš uzņemas svārstību risku un iecenot to savā piedāvājumā; dinamiskajā tarifā viņš šo risku nodod tev, pieskaitot uzcenojumu pie biržas cenas. Tāpēc saprast biržu nozīmē saprast, no kā sastāv tavs rēķins.
Svarīgi atcerēties, ka biržas cena ir tikai viena rēķina daļa. Tai virsū nāk tirgotāja uzcenojums, obligātā iepirkuma komponente, Sadales tīkla maksa par piegādi un pievienotās vērtības nodoklis. Ziemā, kad biržas cena ir augsta, tā parasti ir lielākā rēķina daļa; vasarā, kad cena ir zema, sadales maksa un nodokļi var pārsniegt pašu enerģijas cenu.
Kā katras stundas cena tiek noteikta
Katru dienu ap pusdienlaiku ražotāji iesniedz piedāvājumus, cik daudz enerģijas un par kādu cenu viņi ir gatavi pārdot nākamajā dienā, bet tirgotāji iesniedz, cik daudz un par kādu cenu viņi grib pirkt. Šo procesu sauc par nākamās dienas tirgu (day-ahead).
Birža sakārto pārdošanas piedāvājumus no lētākā uz dārgāko un pirkšanas piedāvājumus no dārgākā uz lētāko. Punkts, kurā abas līknes krustojas, ir tās stundas cena. Būtiskais ir tas, ka visi pārdevēji saņem šo pašu krustpunkta cenu, arī tie, kas bija gatavi pārdot lētāk. Tāpēc vienas dārgas gāzes stacijas ieslēgšana pīķa stundā paceļ cenu visiem, ne tikai tai stacijai.
Tā kā process notiek dienu iepriekš, nākamās dienas 24 stundu cenas ir zināmas jau iepriekšējā pēcpusdienā. Tas ir tieši tas, kas padara viedo vadību iespējamu: sistēma neminē nākotni, tā redz rītdienas cenu tabulu un plāno pēc tās.
Blakus nākamās dienas tirgum darbojas arī tekošās dienas (intraday) tirgus, kur pozīcijas var koriģēt tuvāk reālajam laikam, un balansēšanas tirgus, kurā sistēmas operators pērk ātru jaudu, lai tīklā ražošana un patēriņš vienmēr sakristu. Mājsaimniecību rēķinu tieši skar nākamās dienas cena, bet balansēšanas tirgus ir tas, kur lieli akumulatori pelna atsevišķi.
Kas kustina cenu uz augšu un uz leju
Vējš ir spēcīgākais īstermiņa faktors reģionā. Kad Baltijā un Ziemeļvalstīs pūš stiprs vējš, tirgū ienāk liels daudzums enerģijas ar praktiski nulles mainīgajām izmaksām, un cena strauji krīt. Bezvēja aukstā dienā tā pati jauda pazūd, un tās vietā jāieslēdz dārgākas gāzes vai ogļu stacijas.
Ziemeļvalstu hidroresursi darbojas kā reģiona akumulators. Kad Norvēģijas un Zviedrijas ūdenskrātuves ir pilnas, hidroenerģija ir lēta un pieejama, un tas nospiež cenu visā tirgū, arī Latvijā. Sausā gadā ar zemu ūdens līmeni notiek pretējais.
Gāzes cena Eiropā nosaka to staciju izmaksas, kuras visbiežāk ir tās pēdējās, kas nosaka krustpunkta cenu. Tāpēc gāzes cenas kāpums pārtop elektrības cenas kāpumā pat tad, ja pati gāze mūsu enerģijas miksā nav dominējošā.
Starpsavienojumu jauda ir atsevišķs faktors. Latvija, Igaunija un Lietuva ir savienotas savā starpā un ar Ziemeļvalstīm, bet šo savienojumu caurlaidspēja ir ierobežota. Kad pārvades jauda ir izsmelta, cenu zonas atdalās un Latvijas cena var būt manāmi augstāka nekā, piemēram, Somijā tajā pašā stundā.
Sezona un temperatūra saliek visu kopā. Decembra vakars ar aukstumu, bezvēju un agru tumsu ir apstākļu kopa, kurā sakrīt maksimāls pieprasījums un minimāla lētā ražošana, un tieši tad rodas gada dārgākās stundas.
Kāpēc cena svārstās tik strauji
Elektroenerģijas galvenā īpatnība ir tā, ka to nevar vienkārši uzglabāt lielos apjomos. Ražošanai un patēriņam jāsakrīt katru sekundi. Ja preci nevar noliktavā pārcelt no lētās dienas uz dārgo, cena nevar izlīdzināties, un katras stundas apstākļi cenā atspoguļojas tieši.
Tāpēc svārstības notiek vairākos līmeņos vienlaikus. Dienas iekšienē starpība starp nakts vai dienas vidus zemāko cenu un vakara pīķi bieži ir vairākkārtīga. Starp dienām aina mainās līdz ar laikapstākļu prognozi. Starp sezonām atšķirība ir sistemātiska: ziemas cenas ir augstākas un svārstīgākas nekā vasaras.
Gadās arī negatīvas cenas. Kad vēja un saules ražošana pārsniedz patēriņu un jaudu nav kur likt, tirgū maksā par to, lai enerģiju paņemtu. Mājsaimniecībai tas nozīmē stundas, kurās uzlādēt akumulatoru vai elektroauto ir izdevīgāk nekā jebkad citādi.
Šī nenoteiktība ir arī iemesls, kāpēc fiksētais tarifs nav automātiski drošāks izvēlē. Tirgotājs, uzņemoties risku, to iecenot ar uzviju, tāpēc ilgākā periodā fiksētais tarifs bieži izmaksā dārgāk nekā dinamiskais, tikai bez pārsteigumiem.
Dinamiskais vai fiksētais tarifs
Dinamiskais tarifs ir izdevīgs tam, kurš var pārvietot daļu patēriņa uz lētajām stundām vai kam ir akumulators, kas to izdara automātiski. Ja patēriņš ir elastīgs, biržas svārstības kļūst par iespēju, nevis risku.
Fiksētais tarifs ir loģisks tam, kuram patēriņš ir stingri piesaistīts vakara stundām, nav uzkrāšanas un ir svarīgi zināt precīzu skaitli budžetā. Par šo mieru maksā uzcenojumu, un tas ir godīgs darījums, ja mierīgums ir tas, ko tu pērc.
Praksē izšķirošais jautājums nav tarifa nosaukums, bet gan tas, cik liela tavas patēriņa daļa notiek dārgajās stundās. Ja mājā vakarā vienlaikus strādā siltumsūknis, elektroauto lādētājs un virtuve, dinamiskais tarifs bez uzkrāšanas var izrādīties dārgāks nekā fiksētais.
Kā saules paneļi maina attiecības ar biržu
Saules paneļi nemaina biržas cenu, bet maina to, cik daudz enerģijas tev vispār no biržas jāpērk. Katra pašpatērētā kilovatstunda ir kilovatstunda, kas netiek pirkta par stundas cenu, un ietaupījums ir tieši tās stundas cena kopā ar sadales maksu un nodokļiem.
Latvijas apstākļos saules ražošana un cenu pīķi tikai daļēji sakrīt. Vasarā paneļi ražo visvairāk tieši tad, kad biržas cena ir viszemākā, tāpēc pārpalikums, ko atdod tīklā, ir mazāk vērts. Ziemā, kad cena ir augsta, dienas ir īsas un ražošana neliela.
Tieši šī nesakritība ir iemesls, kāpēc paneļi vieni paši neatrisina biržas svārstību jautājumu. Tie samazina pirkto apjomu, bet nedod kontroli pār to, kurā stundā tu pērc. Kontroli dod uzkrāšana.
Kā akumulators ar viedo vadību pārvērš svārstības ietaupījumā
Akumulators ar biržas vadību izmanto to, ka nākamās dienas cenas ir zināmas iepriekš. Sistēma paskatās rītdienas 24 stundu cenu tabulu, atrod lētākās stundas uzlādei un dārgākās izlādei, un izpilda šo plānu bez tavas līdzdalības.
Ietaupījums vienā ciklā ir starpība starp dārgo un lēto stundu, no kuras atņem uzlādes un izlādes zudumus, kas mūsdienu sistēmām parasti ir dažu procentu robežās. Jo lielāka dienas cenu amplitūda, jo vērtīgāks katrs cikls, tāpēc ziemā, kad svārstības ir asākas, akumulators strādā izdevīgāk.
Kopā ar saules paneļiem sanāk divi ietaupījuma avoti vienā sistēmā: dienā akumulators uzkrāj savu saražoto, lai tas nebūtu jāatdod tīklā par zemu cenu, bet ziemā un tumšajā laikā tas pērk enerģiju lētajās stundās un atdod dārgajās. Rezultāts ir tas, ka svārstīga biržas cena pārvēršas paredzamā rēķinā.
Sistēmas jēga ir arī tajā, ka tā strādā katru dienu bez uzraudzības. Manuāla patēriņa pārcelšana darbojas dažas nedēļas, kamēr tas ir interesanti; automātika strādā arī tad, kad tu par to vairs nedomā.
Kur pašam paskatīties biržas cenu
Nākamās dienas stundu cenas Latvijas zonai publicē Nord Pool, un tās pārpublicē arī vietējie tirgotāji savās lietotnēs. Cenas parādās iepriekšējā dienā pēcpusdienā, un tieši šī tabula ir tā, ko izmanto viedā vadība.
Skatoties cenu, pievērs uzmanību tam, vai skaitlis ir bez pievienotās vērtības nodokļa un vai tas ir tikai enerģijas komponente. Bieži pārpratums rodas tāpēc, ka biržas cenu salīdzina ar rēķina kopsummu, kurā ietilpst arī sadales maksa un nodokļi.
Praktiski noderīgākais nav vidējā mēneša cena, bet dienas amplitūda: cik liela ir starpība starp lētāko un dārgāko stundu. Tieši šī starpība nosaka, cik daudz akumulators var nopelnīt.
Biežākie jautājumi
Vai biržas cena var būt negatīva? Jā. Tas notiek stundās, kad atjaunīgā ražošana pārsniedz patēriņu, un ar dinamisko tarifu tās ir izdevīgākās stundas uzlādei.
Vai dinamiskais tarifs ir riskants? Tas ir svārstīgs. Risks kļūst pārvaldāms, ja ir uzkrāšana vai vismaz elastīgs patēriņš; bez tā svārstības nonāk rēķinā tieši.
Cik bieži cena mainās? Katru stundu, un nākamās dienas cenas ir zināmas jau iepriekšējā dienā.
Vai Latvijas cena vienmēr ir tāda pati kā Igaunijā un Lietuvā? Nē. Kamēr starpsavienojumu jauda pietiek, cenas sakrīt, bet, kad tā ir izsmelta, zonas atdalās un cenas atšķiras.
Saistīts
Gribi redzēt, cik tieši tavā gadījumā dod saules paneļi kopā ar akumulatoru un biržas vadību? Piesakies bezmaksas aprēķinam, un mēs izrēķināsim to uz tava reālā patēriņa.